Jaunumi

CyCLE rezultāti un noslēgums

16.08.2016
 

 

Lai noskaidrotu klimata pārmaiņu izraisītās sekas Latvijas ezeros, un kā tās ietekmē zilaļģu vairošanos, no 2015. -  2016. gadam Vides risinājumu institūta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki analizēja Burtnieka un Alūksnes ezera barības ķēdes, pārbaudīja, cik daudz toksīnu ir dažādās ezeru zivīs, un cik daudz no tiem var kaitēt cilvēka veselībai. Lai uzlabotu vietējo iedzīvotāju, pašvaldības un skolēnu zināšanas un izpratni par ezeru ekoloģisko stāvokli, klimata pārmaiņu ietekmi un to izpētes metodēm, zinātnieki aicināja vietējos iedzīvotājus un skolēnus iesaistīties ezeru izpētē.

Pētījuma rezultāti:

Pētījuma laikā secināts, ka abi ezeri ir ļoti atšķirīgi. Burtniekā katru gadu no jūlija līdz pat septembra beigām novērojama intensīva zilaļģu ziedēšana un pastiprināta rūpnieciskā nozveja. Savukārt Alūksnes ezerā zilaļģu ziedēšanas intensitāte ir ievērojami mazāka šo mēnešu laikā, taču ezerā novērojama unikālas zilaļģu sugas Gelotrichia echinulata strauja attīstība.

Pateicoties klimata pārmaiņām – straujai gaisa temperatūras sasilšanai, pēdējo 40 gadu laikā, šobrīd Latvijas ūdenstilpnēs no maija līdz pat oktobrim ir pietiekami silts, lai tajās uzturētos un vairotos zilaļģes. Tās nomāc citas aļģu sugas, kuras uzturā lieto nākamie ezera ķēdes posmi. Turklāt tās izdala toksīnus, kas caur ezera barības ķēdi var aizceļot līdz pat cilvēkam. Zilaļģēs līdz šim konstatēti divu veidu toksīni: neirotoksīni un hepatoksīni. Neirotoksīni var kaitēt cilvēka nervu sistēmai, bet hepatoksīni bojā aknas. Jaunākais atklātais toksīns, kas sastopams visās zilaļģēs ir neitotoksīns BMAA. Tas izraisa neirodeģeneratīvo saslimšanu, kas pazīstama arī kā amiotrofās laterālās sklerozes – parkinsona demences komplekss.

Pētnieki EEZ finansētā projekta “Sabiedrības informēšana par klimata pārmaiņu izraisītajām sekām Latvijas ezeros” ietvaros noskaidrojuši toksīnu sastopamību zivīs un aprēķinājuši, cik liels daudzums zivju varētu būt bīstams cilvēka veselībai.

Zilaļģu toksīni sastopami visās pētītajās zivīs. Visvairāk tie novēroti zivju aknās, jo tās ir galvenais organisms, kas filtrē un aizsargā organismu no piesārņojošām vielām. Daļa toksīnu nonāk arī citos orgānos – gonādās, nierēs un muskuļos. Tomēr līdz muskuļiem nonāk 20 reizes mazāk toksīnu nekā aknās.

Nozīmīgas un interesantas toksīnu apjoma atšķirības vērojamas dažāda izmēra zivīs.   Lielākas zivis satur mazāku toksīnu daudzumu. Alūksnes ezera planktonēdājzivīs (raudās un plaužos) novērotas augstākas toksīnu koncentrācijas nekā plēsīgajās zivīs. Turpretī Burtnieka ezerā tieši otrādi – vairāk toksīnu sastopami plēsīgajās zivīs. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka planktonēdājzivis uzturas vairāk piekrastē, augāju joslā, kur var akumulēties lielāka zilaļģu biomasa, līdz ar to arī vairāk toksīnu. Bet Burtnieks ir daudz seklāks, kur augāju josla ir daudz plašāka un vēja iedarbības rezultātā toksīni var nonākt arī plēsīgo zivju uzturēšanās vietās.

Kā norāda Pasaules Veselības organizācija 70 kg smags cilvēks katru dienu drīkst apēst 2.8 mg visbiežāk sastopamā zilaļģu toksīna (MC-LR). Tas nozīmē, ka no Alūksnes ezerā ķertajām zivīm katru dienu drīkst apēst ~1.1 kg 25-45 cm lielu raudu filejas, savukārt no tajā pašā ezerā noķerta 25-35 cm gara līņa drīkst apēst vien 0.24 kg filejas. Īpaši vajadzētu uzmanīties ar to zivju apjomu, kas tiek dots mājdzīvniekiem. Kaķa svars vidēji ir tikai 4kg, līdz ar to pietiek ar nelielu raudu daudzumu, lai radītu traucējumus kaķa veselībai.

Vietējo iedzīvotāju iesaistes rezultāti:

2015.gada vasarā Alūksnes un Burtnieku novada aktīvie iedzīvotāji, pašvaldību pārstāvji, studenti un mediji piedalījās divos ezeru izpētes pasākumos. Savukārt rudens sezonā zinātnieki veica ezeru datu ievākšanu kopā ar vietējiem skolēniem.  Četru atvērto pasākumu laikā dalībnieki līdzdarbojās un iepazina vietējo ezeru barības ķēdes un kā tās var ietekmēt klimata pārmaiņas. Pētnieki ļāva ielūkoties katrā izpētes posmā – ievākt zivju paraugus, tos šķirot, svērt un mērīt, analizēt to kuņģu sastāvu, aplūkot gliemeņu ūdens filtrēšanas spējas, kā arī caur mikroskopiem izpētīt ezeros dzīvojošo zooplanktonu un fitoplanktonu, tai skaitā toksiskās zilaļģes.

Lai plašākai auditorijai pastāstītu par pētniecības rezultātiem, projekta noslēgumā tika organizēta populārzinātniskā konference, kas izraisīja necerēti lielu interesi. To apmeklēja dažādu pašvaldību pārstāvji, kuru apsaimniekotajā teritorijā ir ezeri, vides aizsardzības organizāciju pārstāvji, pētnieki, studenti, mediji, kā arī neatkarīgie interesenti. Kopējās diskusijās konferences dalībnieki apstiprināja, ka klimata pārmaiņu sekas ir redzamas un jūtamas, protams, ezeru ekoloģisko stāvokli ietekmē arī daudzi citi faktori. Taču skaidrs, ka veiksmīgai un ilgtspējīgai ezeru apsaimniekošanai nepieciešama vienota dažādu iesaistīto pušu rīcība, kas balstīta uz zinātniski pamatotas un faktoloģiskas informācijas.

Atpakaļ

Kontakti